Detalizēta informācija

Latviešu rakstnieks, žurnālists un gleznotājs. Rakstnieka Viktora Eglīša dēls.

Anšlavs Eglītis piedzima 1906. gada 14. oktobrī Rīgā, Viktora un Marijas Eglīšu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās bija Krievijā, atgriezies Latvijā 1918. gadā, sākotnēji ģimene dzīvoja Alūksnē. A. Eglīša māte Marija Krievijā pavadītajā laikā guva plaušu slimību.

1919. gadā sācis dzīvot Rīgā, sācis mācīties 2. ģimnāzijā un apmeklēt Valdemāra Tones gleznošanas studiju. Vasaras pavadījis Inciema muižā, ko tēvs bija saņēmis agrārās reformas laikā 1922. gadā. Šeit piedzīvotais aprakstīts romānā "Pansija pilī".

1925. gadā saslimis ar tuberkulozi un devies ārstēties uz Šveici, Leisenes sanatoriju netālu no Ženēvas. Ap to laiku māte mirusi no Krievijā gūtās slimības. 1926. gadā publicēts Eglīša pirmais dzejolis "Lords".

1935. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un strādājis par zīmēšanas skolotāju. 1936. gadā publicēts pirmais A. Eglīša stāstu krājums "Maestro". 1938. gadā sācis strādāt laikrakstā "Jaunākās Ziņas", no 1940. līdz 1941. gadam darbojies arī žurnālā "Atpūta". Nodevies arī literārajam darbam.

1944. gada 3. oktobrī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, pēc tam emigrācijā uz Vāciju. Pēc Berlīnes bombardēšanas nodedzis dzīvoklis. Devies uz Šveici. 1950. gadā pārcēlies uz Kalifornijas štatu ASV. Trimdā sarakstījis ap 50 darbu, publicējies arī ASV presē, recenzējot kinofilmas un teātra izrādes.

Dzīvesbiedre gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa.

Miris 1993. gada 4. martā no vēža. Ticis kremēts.

2018. gadā pēc A. Eglīša romāna "Homo novus" motīviem veidota filma, kas apraksta kaislības 20. gadsimta 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Tapusi par godu Latvijas simtgadei.

2021. gadā Inciema ūdenstornī izveidota ekspozīcija Anšlava Eglīša un ģimenes piemiņai, kuri saimniekoja Inciema muižā 20. gadsimta 20. gados.

https://lv.wikipedia.org/wiki/An%C5%A1lavs_Egl%C4%ABtis