Profesija un/vai nodarbošanās:
Dziedātājs
Friedhof |
Jaundubultu kapi |
|---|---|
Sektor |
06 |
Reihe |
|
Platz |
00139 |
Detalizēta informācija

Foto no Lias Guļevskas personīgā arhīva.
Jaundubultu kapos dus latviešu estrādes dziedātājs, liriskais baritons Andrejs Lihtenbergs. Viņa mūžs noslēdzās 40 gadu vecumā mīklainos apstākļos. Oficiālā versija – pašnāvība, taču tai netic ne draugi, ne kolēģi, ne piederīgie.
Par Andreju Lihtenbergu:
Andrejs Lihtenbergs (22.05.1938.- ziema 1979.) pēc izglītības bija inženieris konstruktors, pēc aicinājuma – dziedātājs, kuram Dievs un paša neatlaidīgais darbs deva balsi, kam otras līdzīgas nav līdz pat mūsdienām. Lihtenberga vectēva brālis bija Latvijas pirmās brīvvalsts Kara ministrs, ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. Savukārt dziedātāja tēvs – leģionārs Arvīds Lihtenbergs.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Andreja Lihtenberga repertuārā bija vairākas patriotiskas dziesmas. Viena no tām – Raimonda Paula komponētā „Tautas acis” ar dzejnieka Māra Čaklā vārdiem. Ar šo dziesmu Lihtenbergs pabeidza savus koncertus, turklāt pēc publikas vēlēšanās to vajadzēja izpildīt vairākas reizes. Patriotiski motīvi konstatējami arī dziesmā „Ugunssardze” no cikla Ugunsdzēsēju dziesmas (1978) un citās. Tāpat viņš nebaidījās (gan ne koncertos, bet kādās kopā sanākšanas reizēs) izpildīt dziesmas „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, „Paliec sveika, baltā bērzu birze”, „Zilais lakatiņš” un citas, kas tolaik skaitījās aizliegtas. Piebilstams, ka Lihtenbergs labprāt dziedāja arī angļu un vācu valodā. Vācu valodā dziedātājs varēja arī sarunāties – viņš šo valoda prata.
Pienāca 1979. gada 20. janvāris. Diena, kad dziedātājs izgāja no savām mājām Lapmežciemā un bezvēsts pazuda. Viņš intensīvi tika meklēts vairāk nekā mēnesi, līdz februāra nogalē beidzot izdevās atrast līķi. Pēc oficiālās versijas Andrejs Lihtenbergs bija izdarījis pašnāvību, pakaroties kokā, taču šai versijai ticēja vien lietas izmeklētājs un viens otrs čekists. Zinot mūziķa cīnītāja raksturu, kā arī regulārās domstarpības ar padomju varu – ar dažādām iestādēm, varasvīriem, 98 procenti laikabiedru saprata, ka notikusi slepkavība.
Lai dziedātāja devumu aizmirstu, liels „paldies” sakāms Ilmāram Janovičam Īvertam, kurš aizliedza atskaņot Andreja Lihtenberga dziesmas pa TV un radio. Kļūdams par Latvijas TV un Radio raidījumu komitejas priekšnieku, Īverts rūpīgi „iztīrīja” šo masu mediju arhīvos uzkrātos materiālus no visa, viņaprāt, komunistiskajai ideoloģijai nepiedienīgā. Taču šī komunista nodoms neizdevās, jo Andreja Lihtenberga vārds un devums nav aizmirsti.